Skaidrs ir tas, ka līgava nevar iztikt bez līgavas māsas vai pat vārākām līgavas māsām, bet, kā pēc tradīcijām pieņemts, līgavas māsām jābūt tērptām vienādās kleitās, bet ne vienmēr visām piestāv viens un tas pats. Rodas jautājums: kā radusies šī tradīcija?
Priekšstats par to, kādām jābūt kāzām, nāk jau no Romas laikiem, kur ne tikai visi viesi un līgavainis ģērbās vienādi, bet gan līgavai, gan līgavas māsām bija vienādas kleitas. Diezgan grūti iedomāties ko tādu mūsdienās, taču tajos laikos tam bija pamatojums: visām sievietēm bija vienāds apģērbs, lai parūpētos, ka līgava ir drošībā pie altāra. Tas strādāja kā “kamuflāža”, jo, tā kā visi bija tērpti vienādos tērpos, ļaunie gari nevarēja noteikt, kura ir līgava, līdz ar to neviens nespēja uzlikt kādu lāstu jaunlaulātajiem. Romieši ticēja, ka priecīgi svētki ir kā magnēts ļaunajiem gariem un spokiem, tāpēc līgavas māsas bija kā aizsargs pret tiem.
Mūsdienās tiek pieņemts, ka kā aizsargs “strādā” draudzība starp līgavas māsām un līgavu.
Viktorijas laikmeta pašā plaukumā sievietes vairāk sāka domāt par izskatu kāzās. Pēc karalienes Viktorijas kāzām, kurās viņa bija tērpusies baltā, kāzās saglabājās tradīcija, ka līgava tērpjas baltā, bet līgavas māsas – joprojām vienādi kā romiešu laikos.